Neskatoties
uz to, ka vairākumā seno sabiedrību nozīmīgus amatus varēja
ieņemt tikai vīrieši, bet sievietēm tika atvēlēta tikai mājokļa
uzturētājas un bērnu audzinātājas loma, vēsturē netrūkst arī
uzņēmīgu sieviešu, kurām ir izdevies paveikt ievērojamas lietas
un ierakstīt savus vārdus vēstures grāmatās.
Eva Perona, zināma arī kā
Evita, bija Argentīnas pirmā lēdija no 1946. gada līdz savai
nāvei 1952. gadā. Savā laikā kā prezidenta Huana Perona sievai,
viņa ieguva lielu ietekmi peronistu tirdzniecības savienībās.
Tāpat viņa dibināja lielu labdarības fondu un Argentīnas pirmo
sieviešu politisko partiju – Sieviešu Peronistu partiju. Viņas
labdarības fonds cēla mājokļus nabadzīgajiem un
bezpajumtniekiem, kā arī nodrošināja argentīniešus ar bezmaksas
veselības aprūpi. Ar laiku Evita nonāca pati savas ietekmīgās
personības kulta centrā, viņas portretiem rotājot pilsētu namus,
dzelzceļa stacijas un viņas vārdā pat tika nosaukta zvaigzne.
Neskatoties uz savu augošo ietekmi, Evita vienmēr saglabāja
piesardzību nestāties ceļā sava vīra politiskajam spēkam. 1951.
gada 22. augustā, divi miljoni argentīnieši pulcējās masu
piketā, lūdzot Evitu ieņemt viceprezidentes amatu, tomēr pirmā
lēdija atteicās no šāda posteņa. 1952. gadā Eva Perona pāragri
mira no vēža.
Katrīna
Lielā 34 gadus valdīja kā Krievijas imperatore no 1762. gadam līdz
savai nāvei. Savas valdīšanas laikā Katrīna paplašināja
Krievijas Impērijas robežas uz rietumiem un dienvidiem iekļaujot
plašās valsts teritorijā Krimu, Rietumukrainu, Baltkrieviju,
Lietuvu un Kurzemi. Šīs teritorijas tika iegūtas ar veiksmīgām
militārajām kampaņām pret Otomāņu impēriju un Polijas –
Lietuvas ūniju. Katrīna padarīja Krieviju par
Dienvidaustrumeiropas ietekmīgāko lielvaru pēc viņas pirmā kara
ar Otomāņu impēriju, kas ilga no 1768. gada līdz 1774. gadam un
kurā turki piedzīvoja savas smagākās militārās sakāves
vēsturē. Tāpat Katrīna Lielā veiksmīgi turpināja sava
vecvectēva Pētera Lielā iesākto Krievijas mākslas un
arhitektūras attīstībā, viņas valdīšanas periodam kļūstot
par vienu no spilgtākajiem posmiem impērijas mākslā. Katrīna
bija liela apgaismības ideālu piekritēja un dēvēja sevi par
filozofi tronī. Viņa pievērsa lielu vērību savam tēlam ārzemēs,
pasniedzot sevi kā modernu un apgaismotu monarhu, par spīti tam, ka
Krievijā bieži spēlēja valdnieces – tirānes lomu.
1955.
gada 1. decembrī, melnādainā Detroitas priekšpilsētas
Montgomerijas iedzīvotāja Rouza Parksa sacēla milzīgu ažiotāžu,
atsakoties pildīt autobusa vadītāja Džeimsa Bleika pavēli
atbrīvot savu sēdvietu un dot vietu baltādainam pasažierim. Šis
civilais protests aizsāka Montgomerijas autobusu boikotu, kas
palicis vēsturē kā viens no lielākajiem protestiem pret rasu
segregāciju ASV, kura laikā slavu un ietekmi izpelnījās Mārtins
Luters Kings – turpmākais melnādaino tiesību aizstāvības
līderis. Rouza Parksa mira 2005. gada 24. oktobrī, savā dzimtajā
Detroitā, bet viņas protests ir atskaņojies cauri vēsturei.
Parksas bēres pulcēja lielu pūli ar cilvēkiem, kuri izrādīja
pēdējo cieņu aktīvistes mirstīgajām atliekām, kuras tika
vestas cauri pilsētai tieši tādā pašā autobusā, kā tas, kurā
viņa veica savu protestu. Kopš 2005. gada 27. oktobra visus
Detroitas un Mongomerijas autobusu priekšējos sēdekļus rotā
melnas lentītes kā atgādinājums par diskrimināciju, kāda agrāk
valdīja ASV.
